Codex Gigas, kas pazīstams arī kā "Velna Bībele", ir viduslaiku manuskripts, kas datēts ar 13. gadsimtu un satur vairākus reliģiskus un zinātniskus tekstus. Manuskripts, kura nosaukums radies tā milzīgo izmēru dēļ (aptuveni 92 cm augsts, 50 cm plats un aptuveni 75 kg smags), tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem saglabājušajiem viduslaiku manuskriptiem pasaulē.Codex Gigas, visticamāk, tika izveidots kādā klosterī Bohēmijas reģionā (tagadējā Čehijas Republikā), un to latīņu valodā uzrakstīja viens anonīms rokraksta autors, kurš manuskriptu pabeidza aptuveni 20 gadu laikā. Grāmatā iekļauti dažādi teksti, tostarp Bībele, apokrifas grāmatas, Bohēmijas hronika un vairāki medicīnas un zinātnes traktāti.Nosaukums "Velna Bībele" manuskriptam tika dots, jo par tā tapšanu ir radusies leģenda. Stāsta, ka mūks, kurš rakstījis manuskriptu, esot apsolījis to pabeigt viena gada laikā, bet, nespēdams to izdarīt, noslēdzis līgumu ar velnu, lai tas palīdzētu to uzrakstīt. Apmaiņā pret to viņam rokrakstā bija jāievieto liels velna attēls. Velna attēls patiešām ir manuskriptā, taču zinātnieki šo leģendu lielā mērā ir atspēkojuši.Codex Gigas gadsimtu gaitā ir saglabājies vairākās vietās, tostarp Podlažices klosterī Bohēmijā, Karlšteinas pilī un Strahovas klostera bibliotēkā Prāgā. Rokrakstu 1594. gadā konfiscēja imperators Rūdolfs II un pārveda uz Prāgu. Trīspadsmit gadu kara laikā manuskripts tika pārvests uz Zviedriju un 17. gadsimtā uzdāvināts Zviedrijas Nacionālajai bibliotēkai.Codex Gigas ir pazīstams ne tikai ar savu lielo izmēru un velna leģendu, bet arī ar savām izsmalcinātajām ilustrācijām un rotājumiem. Šis manuskripts ir bijis daudzu pētnieku un viduslaiku vēstures, mākslas un literatūras entuziastu izpētes un izpētes objekts.
