Top of the World
Giuseppe Zimbalo, Giuseppe Cino un Mauro Manieri. Tie ir trīs lielie Lecce Baroka arhitekti, kuri ar nojautu un ģēniju viltoja Lecce burvīgo Piazza Duomo (zinātkāre: laukums ir slēgts no trim pusēm un tam ir tikai viena ieeja. Laukums atveras Via Palmieri beigās, ko paziņoja ieeja Propylaei ar virs baznīcas tēvu statujām, kas, šķiet, gandrīz dara mājas apbalvojumus apmeklētājiem, kuri ieiet Lecce pilsētas svētajā laukumā par izcilību. Kvadrāts, kas aizrauj Lecce akmens siltos toņus, kas aptver četras ēkas, kas tur paceļas, zvanu torni, katedrāli, Episkopiju un diecēzes muzeju. Agrāk laukums tika saukta par "Cortile del Vescovado" apmeklē tikai churchmen un ieskauj reliģisko rūpnīcām, kas kalpoja gandrīz kā sienas, tādējādi izolējot sevi no pārējās Lecce; Arhitektūras revolūcija šajā laukumā notiks ar bīskapu Luigi Pappacoda 1600. gada otrajā pusē. Lecce, kas jau tika piešķirta ar Neapoles Karalistes provinces galvaspilsētas nosaukumu, kļuva par nozīmīgu valsts un karaliskās auditorijas biroju vietu, kā arī daudzu amatpersonu, profesionāļu un daudzu aristokrātu dzīvesvietu, tāpēc bīskaps juta nepieciešamību atjaunot urbanistiski un kulturāli Lecce, lai būtu vērts uz politisko nostāju, kuru viņš bija iekarojis. Ņemot vērā šos notikumus, bīskaps Pappacoda nolēma izmantot Lecce baroka atdzīvināt Lecce un piešķir tai vienskaitļa izskatu, kas atšķir to no citām pilsētām.Pirms tās rekonstrukcijas laukums parādījās ar bīstamu zvanu torni un nelielu baznīcu, kas vienmēr bija laupītāju, piemēram, Saracēnu, žēlastībā. Pēc bēgšanas no briesmām mēris, 1659, un ar advent baroka lecce, bīskaps Pappacoda varēja dot jaunu dzīvi laukumā, rekonstruējot zvanu torni un Dome formas ar rokām arhitekta Giuseppe Zimbalo, kam seko citiem patrons, un citi mākslinieki, lai īstenotu citu ēku ietvaros pagalmā.Tikai pēc 1700. gada otrās puses laukumā tika atvērts sabiedrībai lēmums, kuru vēlējās bīskaps Sozi Carafa, lai iepriecinātu garāmgājēju un apmeklētāju acis ar eleganci, ko kādreiz ienāca pagalmā.
