Atēnu līkumotajos celiņos vai mierīgajos ciematos, kas izkaisīti pa Grieķijas salām, gaisā virmo grieķu kafijas aromāts, vēstot par tradīciju, kas dziļi iesakņojusies Grieķijas kultūrā. Šī mazā kafijas krūzīte, kas tiek pasniegta gandrīz rituālā veidā, ir kas vairāk nekā tikai dzēriens ar kofeīnu; tas ir viesmīlības, sarunu un pat politiskās vēstures simbols.Sākotnēji šo aromātisko baudījumu dēvēja par turku kafiju, bet 20. gadsimta 60. gados, kad starp Grieķiju un Turciju valdīja saspīlējums, tas tika pārdēvēts par "grieķu kafiju". Šī pārdēvēšana nebija tikai mārketinga triks, bet gan nacionālās identitātes un kultūras piederības apliecinājums. Atkarībā no tā, kurš to nobauda, šo kafiju sauc arī par arābu, kipriešu vai armēņu kafiju, tomēr grieķi to ir stingri iekļāvuši savā kultūras stāstā.Grieķu kafiju atšķir tās bagātīgais aromāts un "kaimaki" - krēmveida putas, kas veidojas virsū, kad kafija ir pagatavota līdz pilnībai. Kaimaki iegūšana tiek uzskatīta par labi pagatavotas kafijas krūzes pazīšanas zīmi, un tam nepieciešama īpaša pagatavošanas metode. Kafiju vāra īpašā mazā katliņā, ko dēvē par "briki" un kas ir veidots tā, lai veicinātu kaimaki veidošanos. Kafiju smalki samaļ, gandrīz līdz pulverim, kas ļauj tai pilnībā uzsūkt ūdeni, pastiprinot tās garšu.Grieķu kafiju pasniedz nelielās tasītēs, bieži vien kopā ar loukoumi (turku kārumu) vai karotīti saldo konservu, un tā ir aicinājums apstāties un izbaudīt dzīvi. Lietojot to lēni, tā dod laiku sarunām un pārdomām, piedāvājot uz brīdi aizbēgt no dzīves steigas un burzmas. Tā nav tikai kofeīna uzņemšana, bet gan visaptveroša pieredze, kas iesaista visas maņas.Tāpēc, kad nākamreiz būsiet Grieķijā, nepalaidiet garām iespēju izbaudīt šo bagāto un sarežģīto tradīciju. Neatkarīgi no gadalaika vai diennakts laika, tasīte grieķu kafijas vienmēr ir laba ideja. Tas nav tikai dzēriens, tas ir glāze grieķu vēstures, kultūras un viesmīlības.