Hadriāna bibliotēka ir viens no svarīgākajiem seno Atēnu pieminekļiem un kultūras mantojuma simbols. Romas imperatora Hadriāna 132. gadā pēc Kristus uzceltā bibliotēka bija viena no lielākajām antīkajā pasaulē, un tās ietilpība pārsniedza vienu miljonu sējumu.Ēka atradās Monastiraki rajonā Atēnu centrā, un tās platība bija aptuveni 10 000 kvadrātmetru. Tā sastāvēja no lielas taisnstūra formas zāles ar portikuliem trijās pusēs, kuras iekšpusē bija izvietoti grāmatu plaukti. Zāles centrā atradās liels ātrijs, kur zinātnieki varēja lasīt un studēt tekstus. Ēkas fasādi rotāja korintiešu kolonnas un slavenu filozofu un dzejnieku statujas.Bibliotēka bija daļa no lielāka kompleksa, kurā atradās arī ģimnāzija, dārzs, Dzeusam veltīts templis un teātris. Šo kompleksu Hadriāns uzcēla kā pieminekli grieķu kultūrai un savai mīlestībai pret filozofiju un literatūru.Hadriāna bibliotēka bija viens no nozīmīgākajiem mācību centriem senatnē, kas piesaistīja zinātniekus no visas Vidusjūras pasaules. Bibliotēkas grāmatu krājums bija plašs, un tajā bija teksti par visām zināšanu jomām - no filozofijas līdz medicīnai, no zinātnes līdz literatūrai. Stāsta, ka bibliotēka bija tik liela, ka tās uzturēšanai un kataloģizēšanai bija nepieciešams liels bibliotekāru un zinātnieku personāls.Pēc Romas impērijas sabrukuma bibliotēka gāja bojā, un 267. gadā pēc Kristus dzimšanas to izlaupīja vizigoti. Ēkas daļas vēlāk tika iebūvētas citās celtnēs, un liela daļa no sākotnējās apdares tika pazaudēta.Mūsdienās Hadriāna bibliotēka ir arheoloģiskais objekts un muzejs, kurā vasarā notiek arī teātra izrādes un koncerti. Atēnu olimpiskajām spēlēm 2004. gadā tā tika atjaunota, un tagad ir iespējams apmeklēt ēkas atliekas un apbrīnot oriģinālās kolonnas un skulptūras, kas tika atgūtas.Hadriāna bibliotēka ir viena no ikoniskākajām vietām Atēnās, un tā liecina par to, cik liela nozīme pilsētas vēsturē vienmēr bijusi kultūrai un izglītībai. Tās varenība un skaistums ir iespaidīgi arī mūsdienās, un bibliotēkas apmeklējums ir obligāts ikvienam Atēnu viesim.