Ķeizariskā pils ir Nirnbergas simbols. Jau kopš viduslaikiem tās siluets simbolizē Svētās Romas impērijas un vācu nācijas spēku un nozīmi, kā arī Nirnbergas imperiālās pilsētas izcilo lomu. Nirnbergai, kas 1050. gadā pirmo reizi dokumentā minēta kā karaļa īpašums, bija nozīmīga loma Salas un Hohenštaufenu karaļu un imperatoru imperiālajā un iekšpolitikā. To veido trīs pils komplekss, kurā ietilpst Ķeizariskā pils (Kaiserburg), Burgrāfijas pils (Burggrafenburg) un Pilsētas pils (Stadtburg). Šis komplekss ir pilsētvidi savulaik ieskaujošo aizsargmūru turpinājums.
Pils tiek dēvēta par "Vācijas impērijas lepnumu". No tās paveras plašs skats uz pilsētas panorāmu. Pils dzīvojamās un sabiedriskās telpas rotā gleznas, gobelēni un mēbeles no 16. un 17. gadsimta. No 1050. līdz 1571. gadam šeit uzturējās visi Vācu nācijas Svētās Romas impērijas imperatori. Pils senākā daļa ir 11. gadsimtā celtais Piecstūra tornis. Gadsimtu gaitā pils ir vairākkārt pārbūvēta.
Interesanti, ka Otrā pasaules kara gados zem pils tika glabāts no Krakovas nozagtais Veita Štosa altāris.
