Pāvijas katedrāle

Pāvijas katedrāle, kas veltīta Santa Maria Assunta, ir 12. gadsimta romāņu katedrāle, kas atrodas pilsētas centrā. Tās celtniecība sākās 1488. gadā pēc arhitekta Džana Galēco Viskonti (Gian Galeazzo Visconti) projekta un tika pabeigta tikai 16. gadsimtā.Pāvijas katedrāles arhitektūra ir ļoti interesanta, un tajā vērojamas dažādas stilistiskās ietekmes, piemēram, romānikas, gotikas un renesanses. Īpaši gotikas stila paraugs ir katedrāles fasāde ar trim lieliem ieejas portāliem, rožu logu un daudzām skulptūrām.Katedrāles iekšpusē ir vairāki mākslas darbi ar lielu vēsturisku un māksliniecisku vērtību. Slavenākais no tiem ir Svētā Augustīna kapela, kuru ar freskām rotājis viens no Lombardijas renesanses izcilākajiem māksliniekiem Bernardino Luini. Šajā kapelā atrodas arī viena no sava laika nozīmīgākajiem militārajiem komandieriem Džan Džakomo Trivulzio (Gian Giacomo Trivulzio) bēru piemineklis.Pie citiem mākslas darbiem Pāvijas katedrālē pieder 4. gadsimtā celtā baptisterija, kas ir viena no vecākajām Rietumeiropā, Benedeto Briosko (Benedetto Briosco) koka krucifikss, kas ir mākslinieciski augstvērtīga skulptūra, un Svētā Lanfranko, pirmā Pāvijas arhibīskapa, kapa.Viena no interesantākajām anekdotēm, kas saistīta ar Pāvijas katedrāli, ir par kupola celtniecību, kas esot bijis lielāks par Svētā Pētera katedrāli Romā. Tomēr sākotnējais projekts tā arī netika pabeigts, un kupols palika nepabeigts.Vēl viens kuriozs ir saistīts ar aptuveni 76 metrus augsto zvanu torni, kas celts dažādos laikos un kurā ir trīs dažādi arhitektūras stili: romāniskais pie pamatnes, gotiskais centrā un renesanses augšdaļā.Kopumā Pāvijas katedrāle ir viens no nozīmīgākajiem un reprezentatīvākajiem pilsētas pieminekļiem, kas ar mākslas un arhitektūras palīdzību liecina par tās vēsturi un kultūru.