Tā ar savu krāšņo apaļo formu stāv blakus Pāvila V statuei laukumā. To 1543. gadā rekonstruēja Džovanni Karara (Giovanni Carrara), lai tā izskatītos tāda, kāda tā ir šodien, ievērojot sākotnējo dizainu.
Konusu balstošais cilindrs ir pārklāts ar bareljefiem un datēts ar romiešu laikiem; marmora strūklakas baseini ir no 15. gadsimta. Līdz 1912. gadam, kad tika atklāts publiskais ūdensvads, strūklaka bija vienīgais dzeramā ūdens avots pilsētā, un tās ūdeni joprojām bauda garāmgājēji. 1809. gadā konuss nomainīja 1545. gadā pievienoto nelielo Svētā Pāvila statuju, kas tagad apskatāma Pilsētas muzejā (Museo della Città). Tās ūdens rotaļu skaistums un harmonija apbūra pat Leonardo da Vinči, kura vārdi ir iegravēti uz pieminekļa: "Izveidojiet harmoniju ar dažādiem ūdens kritieniem, kā es redzēju Rimini strūklakā".
Pāvila V staute. 1611. gadā pēc Nikolā Kordjē modeļa to izveidoja kā veltījumu pāvestam un nesen restaurēja; 1613. gadā to atlēja Sebastiano Sebastiani, kurš pievienoja krēsla un mantijas reljefu. Tronī aizmugurē ir attēlota Rimini pilsēta. 18. gadsimta beigās Rimini iedzīvotāji baidījās, ka Napoleons to varētu iznīcināt, un nolēma atcelt epigrāfu no marmora postamenta un aizstāt pāvesta tiāru ar bīskapa mitru, pārvēršot Pāvilu V par San Gaudenzo,pilsētas patronu. Lai gan 1890. gadā piemineklim tika atjaunots sākotnējais veltījums, cilvēki joprojām asociē statuju ar San Gaudenzo tēlu.
