Top of the World
San Paolo fuori le Mura ir rūpīgi restaurēta 4. gadsimta Lielā bazilika un pāvesta bazilika, kas veltīta Sv.Pāvilam un kurā atrodas viņa svētnīca. Bazilikas statuss ir sarežģīts un var radīt neskaidrības.
Tā ir trešā pēc cienīguma starp Romas galvenajām bazilikām pēc San Giovanni in Laterano un Svētā Pētera bazilikas, un tā ir otrā lielākā baznīca Romā. Agrāk tai bija patriarhālās bazilikas cieņa, jo tā bija piešķirta Aleksandrijas patriarham, taču šī cieņa ir atcelta, un uz to vairs nevajadzētu atsaukties.
Bazilika un tai pievienotais klosteris ir Itālijas daļa, taču saskaņā ar 1929. gada Laterāna līgumu šī teritorija ir "eksteritoriāla". Tas nozīmē, ka Vatikāns ir pilnībā atbildīgs par tās pārvaldību.
Tomēr praksē bazilika un klosteris tiek pārvaldīti atsevišķi. Pēdējo pārvalda savs abats, bet pirmo pārvalda Vatikāna darbinieki, un abatam šeit nav nekādas administratīvas jurisdikcijas, izņemot liturģiskos un pastorālos jautājumus. Bazilikas izpilddirektors ir "arhibīskaps" (arciprete), bet abatam ir tituls "vikārs pastorālajiem jautājumiem" (Vicario per la Pastorale).
Il quadriportico è una maestosa architettura di 70 metri per 70. Il pellegrino che lo volesse percorrere incontrerà ben 150 colonne di granito bianco di Montòrfano. Fu progettato da Guglielmo Calderini e terminato nel 1928.
La PORTA CENTRALE è opera di Antonio Maraini (1886-1963). Fu eseguita tra il 1929 e il 1931. È di bronzo, a due battenti. La porta pesa circa 80 quintali, misura m. 7,48 di altezza, m. 3,35 di larghezza. Il piano iconografico, dettato dall'allora Abate Ildelfonso Schuster, mira ad esaltare la predicazione dei due Apostoli nel segno della croce. Questa percorre il portale da cima a fondo, lungo il montante è ornata da tralci di vite ad agemina di argento in cui sono raffigurati, entro ovali con fondo di lapislazzuli, i busti degli Apostoli. Sulla traversa della croce appaiono invece i simboli degli Evangelisti. Nei riquadri dei due battenti sono raffigurati episodi della vita degli apostoli Pietro e Paolo, tra cui l'episodio leggendario del "Domine quo vadis".
La STATUA AL CENTRO E SIMBOLOGIA DELLA SPADA. Eseguita da Giuseppe Obici verso il 1850, rappresenta l'Apostolo con una lunga spada nella mano destra. Perché L'Apostolo viene raffigurato sempre con la spada in mano? Perché fu lo strumento del suo martirio, ma soprattutto perché simboleggia la Parola di Dio di cui Paolo fu araldo e instancabile annunciatore. (Lettera agli Efesini 6,17; Ebrei 4,12) Nella mano sinistra tiene le Lettere che, destinate a Chiese e Collaboratori, ne fanno il primo e insuperato teologo del cristianesimo.
La STATUA DI SAN LUCA. Ai quattro angoli del grande Quadriportico ci sono basamenti, solo uno dei quali è sormontato da una statua eseguita nel 1893 da Francesco Fabi-Altini. È l'effigie di San Luca che fu compagno di Paolo e che nel libro degli Atti degli Apostoli ci tramanda preziosissime notizie sulla vita dell'Apostolo.
La PORTA SANTA (m 3,71 x 1,82) Durante il Giubileo dell'anno 2000, il Cardinale Roger Etchegaray benedice il nuovo portale in bronzo dorato del varco della Porta Santa (v. cap. 1). Le tre formelle lette in verticale esprimono i tre anni preparatori al grande giubileo voluti da Papa Giovanni Paolo II: l'anno dedicato al Padre ricco di misericordia, allo Spirito Santo agente principale dell'evangelizzazione, al Figlio redentore. Alla base della porta si legge in latino: Pāvels ir rakstījis: Ad sacram Pauli cunctis venientibus aedem - sit pacis donum perpetuoquoe salus; è un bel distico augurale che si rivolge ai pellegrini di tutti i tempi: a quanti vengono nel santo tempio di Paolo sia concesso il dono della pace e della salvezza eterna.
LETTURA DEL MOSAICO DELLA FACCIATA. Sulla facciata appare una variegata scena musiva eseguita dallo Studio Vaticano del Mosaico, su disegni di Consoni e Agricola, 1854-1874. Frammenti del precedente mosaico del Cavallini (XIII sec.) salvati dall'incendio, sono stati utilizzati per creare un nuovo mosaico all'interno dell'Arco trionfale (v. cap. 3). 1. Nella fascia inferiore si notano 4 grandi personaggi. Sono i profeti maggiori dell'Antico Testamento: Isaia, Geremia, Ezechiele e Daniele, quasi a simboleggiare 4000 anni che hanno preceduto la venuta del Messia. 2. Nella fascia mediana, al centro della scena domina la mistica figura dell'Agnello immolato, dal cui sacrificio sono scaturite le acque della salvezza che si irradiano ai quattro punti cardinali, la redenzione è cioè destinata a tutte le genti, al mondo intero. Ai lati le due mistiche città, a sinistra Betlemme a destra Gerusalemme, dove Cristo diede inizio e compimento alla sua vicenda terrena. 3. Alla sommità, sul timpano, troneggia la figura del Cristo e ai lati, in posizione leggermente inferiore, i Santi Martiri Pietro e Paolo patroni dell'alma città di Roma. Mentre il precedente mosaico poneva Paolo alla destra di Cristo, nell'attuale, eseguito in coincidenza con la proclamazione dell'Infallibilità Papale nel Concilio Vaticano I (1870), Pietro figura alla destra di Cristo: esempio di riflesso nell'arte di un evento dottrinale. NĀVE UN ČETRAS EJAS
No 1831. līdz 1854. gadam pēc 1823. gada ugunsgrēka Luidži Poleti (Luigi Poletti) pārbūvēja grandiozo bazilikas interjeru (135 m garu, 65 m platu un 30 m augstu), kopējot Teodosijas bazilikas stilu un izmērus. Nilu un dubultās sānu ejas atdala četras rindas ar divdesmit Montòrfano granīta kolonnām. Kasešu griesti ir bagātīgi rotāti ar zeltu, un uz tiem ir pāvesta Pija IX ģerbonis, kurš pabeidza senā jumta rekonstrukciju, kura krāšņumu bija apbrīnojis piektā gadsimta dzejnieks Prudentijs: "Sijas pazūd zem zeltītā apšuvuma, lai gaisma spīdētu kā rītausmas saule."
Svētā Pāvila (Salvatore Revelli) un Svētā Pētera (Ignazio Jacometti) monumentālās statujas atrodas pie triumfa arkas kolonnām. Pārējie apustuļi, kas datēti ar 1882. gadu, atrodas sānu sienu nišās.
Pāvestu portreti Hronoloģisko sēriju, ko piektajā gadsimtā aizsāka pāvests Leons Lielais un kuras lielāko daļu iznīcināja ugunsgrēks, no jauna no 1848. līdz 1876. gadam veidoja Vatikāna mozaīkas skola. Abatijā ir saglabājušās aptuveni četrdesmit oriģinālās freskas no piektā līdz devītajam gadsimtam.
Koka makets 2006. gadā restaurētais, izgaismotais un uz pārvietojama balsta uzstādītais bazilikas koka makets (1844) atrodas kreisajā ejā. Par bazilikas rekonstrukciju atbildīgais arhitekts Poleti (Poletti) pasūtīja tā izgatavošanu Serafino Kolagiacomi (Serafino Colagiacomi). Tās mērogs ir 1:50. Rūpīgi aplūkojot, apmeklētājs ieraudzīs detaļas, kas netika īstenotas reālajā ēkā.
Trīsdesmit seši FRESKI Ir 36 gleznas, kurās attēlotas epizodes no Svētā Pāvila dzīves. Tās ir izvietotas gar centrālo navu un transeptā virs pāvesta portretiem. Tās ir atdalītas ar korintiešu pilastriem un mainās ar logiem. Šo darbu 1857. gadā veicināja pāvests Pijs IX, lai aizstātu agrākās Pjetro Kavallīni (Pietro Cavallini) viduslaiku freskas. Pie projekta strādāja daudzi mākslinieki, un tas tika pabeigts trīs gadu laikā. Darbiem ir stāstījuma nozīme, jo tie hronoloģiski ilustrē Pāvila dzīvi. Svētie Pēteris un Pāvils, Filippo Balbi, 1857. gads.
TEODOZIJAS BAZILJIKAS SKLENOTIE LOGI Teodosijas bazilikas stikla logi lika dzejniekam Prudentijam uzrakstīt šādu zīmīgu aprakstu: "Tā mirdz pavasara ziediem klātas pļavas".Mūsdienās logi ir izgatavoti no plānām alabastra plāksnēm, ko dāvinājis Ēģiptes karalis Fuads I; tie bazilikai piešķir maigu, piesātinātu gaismu.
PĒTĀ UN SESTĀ GADSIMTĀ GABIŅI Piektā un sestā gadsimta kapenes Ailē labajā pusē bazilikas grīdā ar stiklu nosegtā atverē paveras skats uz vairākiem kristiešu kapiem no nekropoles, kas šajā vietā atradās kopš otrā gadsimta pirms mūsu ēras beigām.
BIZANTĪNIJAS DVIRTIS Bazilikas iekšpusē, dienvidu pusē no centrālajām durvīm, atrodas bizantiešu durvis, kas veido Svēto durvju iekšējo daļu. Tās ir viens no senākajiem priekšmetiem, kas izglābts no 1823. gada ugunsgrēka. Eksperti tās restaurēja un rūpīgi integrēja jaunajā ēkā. Sākotnēji tās pasūtīja Hildebrands no Soānas, nākamais pāvests svētais Gregors VII, kurš bija Svētā Pāvila klostera priekšnieks, un tās 1070. gadā Konstantinopolē atlēja mākslinieks vārdā Teodors. Bagātais Pantaleons no Amalfi finansēja darbu, kuru parakstīja Staurahiuss no Hijas. Tās piecdesmit četri paneļi, kas iestrādāti elegantā bronzas ietvarā, ilustrē Bībeles ainas un tēlus. Figūras un uzraksti padara to par reti sastopama skaistuma darbu. Detaļas ar uzrakstiem grieķu valodā: 1. Svētā Pāvila mocekļa nāve: "Pāvils nomira Romā"; 2. Svētā Pētera mocekļa nāve: "Pēteris mira pie krusta Nerona laikā"; 3. Svētā Andreja moceklība: "Andrejs tika sists krustā Patrā" uz krusta, kas ir dzīvības koks.
KONTFRASĀDE 1840. gadā Ēģiptes vicekungs Mohameds Alē (Mohammed Alì) dāvināja pāvestam Gregorijam XVI sešas lielas puscaurspīdīga alabastra kolonnas (četras ar kapiteļiem).
