Borromeo dzimta Magdžores ezera apkārtnē neapšaubāmi ir viens no ietekmīgākajiem vārdiem gadsimtiem ilgā vēsturē. Gan tūristu, gan iedzīvotāju vidū, sākot no Borromeja salām līdz pieminekļiem, kas atrodas dažādās pilsētās ar skatu uz ezeru, cieņa pret svēto Kārli Borromeju šķiet neizsmeļama.Tieši Aronā 1538. gadā piedzima Milānas bīskaps Karlo Borromeo, kurš pēc aptuveni divdesmit gadiem pārcēlās uz Milānu un savu dzīvi veltīja ne tikai lūgšanai, bet arī nozīmīgām Baznīcas reformām. Viņa kanonizācijas laikā Milānas arhibīskaps un svētā brālēns Federiko Borromeo nolēma veltīt Kārļa pieminekli viņa dzimtajā pilsētā, uz svētā kalna netālu no pilsētas, kas bija tik iespaidīgs, ka to varēja redzēt arī no otras ezera puses.Darbs tika uzticēts Džovanni Batistam Krespī (Giovanni Battista Crespi), tādēļ to dēvēja par Cerano, bet pabeigts tas tika daudzus gadus vēlāk, 1698. gadā. Vara plāksnes, bronza, stieņu komplekts un naglas padarīja statuju patiesi perfektu, un tā ir tik perfekta, ka mūsdienās to var uzskatīt par vienu no Itālijas milžiem. Vairāk nekā 23 metrus augsta statuja, kas pati ir novietota uz 11 metrus augsta pjedestāla: Sancarlone, kā to sauca, bija svinīga un tai piemita īpašs šarms.Statujas iekšpuse ir pilnībā atvērta apmeklētājiem. Pateicoties nelielām trepēm, patiesībā ir iespējams nokļūt augšā grupās pa sešiem cilvēkiem, kuri caur caurumiem statujas sejā var baudīt unikālu panorāmu.Par Sancarlone ir dažas ļoti pārsteidzošas leģendas un kuriozi. Piemēram, šķiet, ka šī statuja bijusi iedvesmas avots Frederikam Ogastijam Bārtoldi, kurš projektēja Brīvības statuju Ņujorkā. Pēc tam, kad mākslinieks bija redzējis Svētā Kārļa kolosu un lasījis par Rodas kolosu, tas viņu tik ļoti aizrāva un iespaidoja, ka viņš vēlējās šo šedevru atkārtot, izmantojot jaunus materiālus. Tāpēc pēc divu Eiropas milžu projekta Bārtoldi izdomāja, ka arī Jaunajā pasaulē varētu ienest mākslinieciski nozīmīgu simbolu, radot skulptūru, kas mūsdienās ir viens no izcilākajiem pieminekļiem pasaulē.
