Viduslaiku lodžija ir viens no Levanto arhitektūras dārgumiem. Tā minēta jau 13. gadsimtā, bet 16. gadsimtā tika pārbūvēta. Kopš 2007. gada 20. jūlija lodžijai ir piešķirts UNESCO nosaukums "kultūras un miera piemineklis". Sākotnēji lodžijai bija komerciāla funkcija, kas bija saistīta ar netālu esošo viduslaiku ostu-kanālu, un pēc tam līdz 18. gadsimta beigām tā tika izmantota kā pašvaldības arhīvs. Lodžija ar skatu uz nelielu tāda paša nosaukuma laukumu, kas atrodas aptuveni metru virs ceļa, ir viena no nedaudzajām vēlīno viduslaiku ēkām Ligūrijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām, un to raksturo elegantas arkas ar romānikas stila kapiteļiem. Galvenajā fasādē, kas vērsta pret laukumu, piecas 17,5 metrus garas un desmit metrus platas segmentveida arkas balstās uz četrām kolonnām un diviem gala pīlāriem ar romānikas stila serpentīna kapiteļiem. Savukārt abās sānu sienās, kas vērstas uz Via Paraxo un Salita San Giacomo pusi, ir apaļa ķieģeļu atvēruma abažūra; pirmajā sienā joprojām ir trīs mazi logi, otrajā - oranžās rozetes gleznojums uz dzeltena fona.
Papildus tam, ka ir saglabājusies 15. gadsimtā datēta freska ar Marijas pasludināšanas attēlu, kas ir nezināma Ligūrijas un Lombardijas gleznotāja darbs, ir saglabājušies arī četri balti marmora un šīfera kapakmeņi un četri seni Levanto un Dženovas Republikas ģerboņi.
