Kāpēc to sauc par Alberobello?

Vietvārda Alberobello semantiskā satura skaidrojums ir pretrunīgs. Sākotnējo interpretāciju sniedza Notarnicola, kurš vārdu "Alberobello" esot atvasinājis no latīņu valodas "arbor belli", t. i., "kara koks", kas norāda uz koku, pie kura notika kara darbība vai bruņošanās.

Tāpēc, kā raksta pats Notarnicola, šis koks, iespaidīgu proporciju un neparasta skaistuma ozols, veģetēja līdz pat 1830. gadam, "bija tik liels, ka tā stumbrā, kas gadsimtu gaitā kļuvis dobjš, varēja ietilpt līdz pat pieciem cilvēkiem. Tas atradās 200 soļu zem apbūves (t. i., zem Rione Monti, tagadējās Monumentālās zonas), uz ceļa Martina-Taranto (tagad Via dell'Indipendenza), vietā, kas pazīstama kā Carruccio, un to sauca par "Carruccio ozolu".

Savukārt Lippolis interpretē citādi, jo uzskata, ka ierakstu "Alberobello" veido divi vārdi, kuru nozīme "nepieļauj pārpratumus un kuriem atbilst šīs vietas ģeofiziskā un vēsturiskā realitāte". Citiem vārdiem sakot, pēc Lippolis domām, sākotnējais Selvas, kurā vēlāk tika uzcelta Alberobello, nosaukums bija "Silva Alborelli", kā to apliecina virkne dokumentu un aktu, no kuriem transkripcijas kļūdu dēļ izriet virkne variantu, tostarp "silva arboris belli", kas apstiprina Notarnicola teoriju. Tomēr Lippolis uzskata, ka ir maldinoši izmantot latīņu valodu kā šā etimona pamatu. Vienkāršāk sakot, termins "Alberobello" būtu atvasināts no pirmatnējā "Alborelli", kas laika gaitā pārveidots par "Albor-b-elli" un pēc tam par "Alberobello", lai norādītu uz tūkstošgadīgā meža koku skaistumu.