San Romedio Ermitāža

Par svēto Romediju ir dažādas leģendas, un zināmākā no tām noteikti ir par lāci. Stāsta, ka vecais eremīts Romedijs ar zirgu bija ceļā uz Tridentu, lai tiktos ar bīskapu. Kādā brīdī zirgu sakodis lācis, Romedijs esot dzīvnieku pieradinājis un jājis uz tā uz Tridentu...Svētā Romēcija svētvieta noteikti ir viena no raksturīgākajām svētvietām ne tikai Trentīno, bet arī visā Eiropā. Tā izstaro svinīguma un noslēpumainības auru, iespējams, pateicoties tās neticamajai atrašanās vietai dziļas, mežonīgas aizas centrā, gandrīz 100 m augstajā klinšainajā virsotnē. Tas ir drosmīgs arhitektūras komplekss, kas sastāv no vairāk nekā piecām mazām baznīcām, kas celtas dažādos laikos un savienotas ar stāviem pakāpieniem. Vecākā no tām tika uzcelta klinšainā torņa virsotnē ap 1000. gadu, kur klinšu kapenēs tika apglabāts Svētā Romēcija eremīts. Pārējie dievnami tika uzcelti vēlāk, būvēti lejup. Kompleksa ārējā fasāde ir tipisks 18. gadsimta anauno arhitektūras paraugs, renesanses pagalms ved uz ēku, kurā kopš 1948. gada atrodas franciskāņu klosteris. Ieeja svētvietā ir nepārtraukts atklājums ar piecām dažādām baznīcām: Sāpju Dievmātes mazā baznīca, jaunākā, kas celta pateicībā par mieru pēc Lielā kara 1915-1918. gadā, Svētā Georga mazā baznīca no 1487. gada, Svētā Mihaila mazā baznīca no 1514. gada, Svētā Romedio galvenā baznīca, kas celta 1536. gadā, un visbeidzot Vecā baznīca, kas celta pirmā un kurā glabājas Svētā relikvijas. Sākot ar 15. gadsimtu, viens pēc otra sekoja ticīgo svētceļojumi ar eksvoto, no kuriem daži bija ļoti vērtīgi un vērtīgi, liecinot par svētā kulta pieaugumu, kas tika piesaukts dažādu nelaimju, negadījumu, negadījumu, slimību un briesmu (izbēgušo) gadījumos.