Trani katedrāle

krāšņs Apūlijas romānikas arhitektūras paraugs, un tā atrodas tik tuvu jūrai, ka šķiet, it kā tā karājas virs ūdens. Vienas no pilsētas nozīmīgākajām ēkām fasāde atgādina Pisānas tipus un ietver rožu logu, ko rotā zoomorfas figūras. Dubultas kāpnes ved uz tēlnieka Barisano da Trani 1180. gadā veidoto bronzas portālu, bet zvanu tornis ir ēkas dominante. Iekšpagalms ir sadalīts trijās nojās ar dubultām kolonnām. Apdarē atturīgais dekoru raksturs piešķir lielu garīgumu augšējai baznīcai, no kuras var piekļūt pirmajai kriptai - Santa Maria baznīcai, kurā saglabājušās senās mozaīkas grīdas seguma daļas. Kāpnes ved uz otro kriptu, kas veltīta Svētajam Nikolajam Pellegrīno un kurā glabājas svētā mirstīgās atliekas. Apakšējā līmenī atrodas arī San Leucio hipogeums, kas izrakts zem jūras līmeņa.Leģenda vēsta, ka svētais Nikolajs Pellegrīno, kas nācis no Svētā Lūkas klostera Fokidā, pēc ceļojuma caur Grieķiju un Dalmāciju piestājis Trani. Tikai 18 gadu vecumā, spēku izsīkumā, svētceļnieks Trani nomira, un pēc brīnumiem, kas notika pēc viņa nāves, Bizantijas arhibīskaps pasludināja viņu par svēto. Pēc viņa kanonizācijas viņš nolēma 1099. gadā uz Santa Maria della Scala baznīcas drupām uzcelt viņam par godu baznīcu.Katedrāle, kas celta no vietējā kaļķakmens tufa, ir krāšņs Apūlijas romānikas arhitektūras paraugs, unikāls ar to, ka tā ir dubultbaznīca ar krāšņu kriptu, kurā glabājas Svētā Nikolaja Pellegrīno mirstīgās atliekas. Augšējā baznīca, kas pabeigta 13. gadsimtā, ir bazilikas plānojuma un trīs nojumes ar pusapļveida apsīdēm, kas ir tik slaidas, ka atgādina ziemeļu konstrukcijas. Smailās arkas izmantošana zem zvanu torņa ir neparasts arhitektonisks risinājums, kas piešķir ēkai vēl lielāku vieglumu.